Kā pareizi rūpēties par mīluļa veselību? Ekspertu padomi pirms “ZooExpo 2026”

Tuvojoties rudens lielākajai mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādei “ZooExpo 2026”, kas 14. un 15. novembrī notiks Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, nozares eksperti un veterinārārsti atgādina – pareiza mājdzīvnieka kopšana nav tikai rūpes par tā izskatu, bet arī būtisks priekšnoteikums labai veselībai un labsajūtai. Uzzini ekspertu ieteikumus, kā izvēlēties piemērotākos kopšanas līdzekļus suņiem un kaķiem. Kāpēc mīluļa kažoku nevajadzētu apgriezt ar virtuves šķērēm? Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas mājdzīvnieku ikdienas higiēnā?

No nepiemērotiem kopšanas rīkiem līdz klajai kopšanas ignorēšanai
Rūpes par mājdzīvnieku daudziem šķiet pašsaprotamas, taču praksē tās bieži sagādā galvassāpes. Latvijas Grūmeru asociācijas valdes priekšsēdētāja un “Birma Pets” zīmola un salonu franšīzes dibinātāja Žanna Romaņenko norāda, ka viena no biežākajām kļūdām ir apmatojuma tipam neatbilstošu piederumu vai kosmētikas izvēle: “Nepiemērota suka un nepareiza tehnika bojā apmatojumu un kairina ādu. Turklāt nereti saimnieki izķemmē tikai virskārtu un tuvāk ādai sāk veidoties blīvi savēlumi.”

Zooveikala un veterinārās aptiekas “Animu” konsultante eksperte Kristīne Līdaka piebilst, ka dzīvniekiem bez pavilnas nav piemēroti rīki, kas paredzēti biezas pavilnas izķemmēšanai. Toties īsspalvainiem suņiem un kaķiem piemērotas ir gumijas sukas ar dažāda garuma sariņiem, kas vienlaikus masē ādu un palīdz atbrīvoties no izkritušajiem matiņiem. Savukārt “Universitātes Vetfonds” izpilddirektore un veterinārārste Ieva Meiere vērš uzmanību uz divām pretējām galējībām: “Viena galējība ir pārmērīga kopšana, kad vesels dzīvnieks tiek mazgāts katru otro dienu ar ziepēm vai cilvēku šampūniem, tādējādi iznīcinot dabisko ādas aizsargslāni un padarot to uzņēmīgu pret infekcijām. Otra – kopšanas trūkums, piemēram, pilnīga mutes dobuma un zobu higiēnas ignorēšana, kas ar laiku var novest pie smagām sekām visam organismam.”

Speciālisti atgādina, ka mājdzīvnieka higiēna ir saimnieka atbildība. Mīluli ieteicams jau no mazotnes pieradināt pie ikdienas kopšanas rituāliem, neaizmirstot arī par regulāru zobu un mutes dobuma higiēnu.

Cilvēku šampūni kaitē dzīvniekiem
Daudzu saimnieku vidū joprojām valda uzskats, ka suņi un kaķi nav jāmazgā, ka visi šampūni ir vienādi vai ka īsspalvainiem mīluļiem kopšana nav nepieciešama. Žanna Romaņenko atgādina, ka kopšana jāpielāgo sugai, dzīvesveidam un kažoka tipam: “Pat īsspalvainiem suņiem vajag izķemmēt atmirušo apmatojumu un apgriezt nagus.” Tāpat kondicionieris nav luksusa prece, bet gan nepieciešamība. Speciāliste uzsver: “Kondicionieris palīdz atjaunot aizsargbarjeru, padara apmatojumu gludāku, vieglāk ķemmējamu un spīdošu!”

Dzīvnieku kopšanā nedrīkst izmantot cilvēku šampūnus vai dušas želejas, pat ja tās ir dabiskas.
Suņu un kaķu āda ir jutīgāka, un tās pH līmenis atšķiras no cilvēka ādas pH līmeņa. Cilvēkiem paredzētie līdzekļi pārmērīgi attauko dzīvnieka ādu, izraisot sausumu, lobīšanos un kairinājumu. Mazgāšanai vienmēr jāizvēlas specializēti līdzekļi. Ieva Meiere no “Universitātes Vetfonds” norāda uz vēl kādu kļūdu: “Veterinārārsta nozīmēto medikamentu un papildbarības devas samazināšana vai lietošanas pārtraukšana, tiklīdz novērojami pirmie uzlabojumi, var būtiski mazināt ārstēšanas efektivitāti.”

Ekspertu ieteikumi! Neizmanto cilvēkiem paredzētos šampūnus, lai mazgātu mājdzīvniekus, regulāri kop arī īsspalvaino mīluļu apmatojumu un nagus, tāpat nepārtrauc veterinārārsta nozīmēto ārstēšanu bez iepriekšējas konsultēšanās ar speciālistu, pat ja novērojami uzlabojumi.

Kad tomēr doties pie speciālista
Lai gan ikdienas higiēnu saimnieks var nodrošināt mājās, nopietnāku problēmu gadījumā nepieciešama speciālista palīdzība. Viena no lielākajām kļūdām ir ilgstoši neķemmēts, savēlies apmatojums. Šādi savēlumi velk ādu, aiztur mitrumu un netīrumus, radot labvēlīgu vidi baktērijām. Kristīne Līdaka no “Animu” brīdina: “Būtisku risku rada arī neizžāvēts kažoks pēc lietus vai peldes, kas dzīvniekam var izraisīt bakteriālus ādas iekaisumus!”

Saimnieki nereti pieļauj kļūdu, mēģinot savēlušos apmatojumu izgriezt ar virtuves vai papīra šķērēm. Tas var beigties ar sāpīgu iegriezumu dzīvnieka ādā un steidzamu vizīti pie veterinārārsta. Tikpat nopietna problēma ir novārtā atstāti nagi. Pārāk gari nagi maina stāju un apgrūtina iešanu. Starp citu, kaķiem pārauguši nagi mēdz ieliekties un ieaugt ķepu spilventiņos.

Ekspertu ieteikumi! Pēc peldes vai lietus rūpīgi izžāvē dzīvnieka apmatojumu, nemēģini to izgriezt ar virtuves vai papīra šķērēm. Ja pamani ādas apsārtumu, dzīvnieks izjūt stipras sāpes vai parādās nepatīkama smaka, noteikti vērsies pie veterinārārsta.

Ausu un acu pareiza kopšana
Veterinārārste Ieva Meiere skaidro, ka veselas dzīvnieka ausis un acis nav nepieciešams katru dienu profilaktiski skalot vai intensīvi tīrīt. Izņēmums ir obligāta ausu tīrīšanas līdzekļa lietošana pēc peldes, jo ausī iekļuvušais ūdens veicina sēnīšu un baktēriju augšanu – īpaši suņiem ar nokarenām ausīm.
“Ja ausīs redzami netīrumi, to ārējo daļu var notīrīt ar vates plāksnīti un specializētu ausu tīrīšanas līdzekli. Savukārt ausu kociņus nedrīkst izmantot, jo tie var iestumt sēru dziļāk auss ejā vai traumēt ausi,” papildina Kristīne Līdaka. Acu kopšanai izmanto speciālas salvetes vai losjonus, kas īpaši aktuāli šķirnēm ar saīsinātu purnu.

Ekspertu ieteikumi! Veselas ausis un acis nav jātīra katru dienu, ausu kopšanai izmanto tikai dzīvniekiem paredzētus līdzekļus. Ja parādās apsārtums, neparasti izdalījumi vai citas izmaiņas, konsultējies ar veterinārārstu.

Sagatavošanās ziemas izaicinājumiem
Rudenī un ziemā ir īpaši jāparūpējas par mājdzīvnieku ķepām. Pēc katras pastaigas suņa ķepas un vēderu vajadzētu nomazgāt, lai noskalotu netīrumus un ietvju kaisīšanai izmantoto līdzekļu paliekas. “Iesaku pirms pastaigas uz ķepu spilventiņiem uzklāt aizsargājošu vasku vai balzamu, kas veido barjeru pret ietvju sāli un ķimikālijām!” – tā Žanna Romaņenko. Pēc atgriešanās mājās ķepas obligāti jānoskalo ar remdenu ūdeni un kārtīgi jānosusina – īpaši starp pirkstiem. Saimniekiem jāatceras, ka balzams nepasargā no sala, tāpēc stiprā aukstumā pastaigu ilgums ir jāsamazina.

Speciālistu ieteikumi! Pirms pastaigas aizsargā ķepu spilventiņus ar speciālu vasku vai balzamu. Atceries, ka aizsargbalzams nepasargā no sala, tāpēc stiprā aukstumā saīsini pastaigu ilgumu.

Konsultācijas un ekspertu ieteikumi izstādē “ZooExpo 2026”
Plašāku informāciju par mājdzīvnieku veselību, pareizu kopšanas līdzekļu un rīku izvēli varēs saņemt 14. un 15. novembrī izstādē “ZooExpo 2026” Ķīpsalā. Abās izstādes dienās apmeklētāji varēs iepazīt plašo dzīvnieku pasauli, vērot dažādus skaistuma konkursus un piedalīties aizraujošās aktivitātēs. Vairāk: zooexpo.lv

Izstādi “ZooExpo 2026” organizē Latvijas Kinoloģiskā federācija un Latvijas felinoloģiskā asociācija “Felimurs”, norisi nodrošina Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība “BT 1”.
Atbalsta: “DinoZoo” un “Josera”.

Seko līdzi izstādes jaunumiem arī:
facebook.com/petexpo.lv
instagram.com/zoo.expo

Norises vieta un laiks:
Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā
14. un 15. novembrī 10.00–18.00

Ņem vērā! Ja vēlies apmeklēt izstādi kopā ar savu suni, kas nepiedalās izstādē, pirms biļešu iegādes pie Izstāžu centra 11. vārtiem būs jāuzrāda suņa veterinārā apliecība, kā arī jāiziet veterinārā kontrole.

Biļešu cenas:
Bērniem līdz 4 gadu vecumam ieeja bez maksas!
Bērniem no 5 līdz 18 gadiem – 4,50 EUR
Pensionāriem, personām ar invaliditāti, studentiem – 6 EUR
Pieaugušajiem – 8 EUR
Ģimenes biļete (2 pieaugušie + 1 bērns vai 1+3) – 18 EUR
Iegādājies biļetes tiešsaistē šeit.

Autostāvvieta – 5 EUR (līdz 4 h), katra nākamā stunda +2 EUR