Kad kukaiņi nāk palīgā – uzzini izstādē “Dārzs un dzīvesstils 2026”!

Bargā ziema daudzviet dārzos atstājusi savas pēdas – ābeles un citi augļkoki ir novājināti, tiem apsaluši zari un ieplaisājusi miza. Ko darīt, ja cietuši stādījumi? Kā rīkoties jau tagad, lai vasarā laputis nenoposta jāņogas un citus ogulājus? Šie jautājumi šopavasar nodarbina daudzu mazdārziņu īpašniekus. Lai noskaidrotu, kā pareizi atjaunot dārzu pēc ziemas un izvairīties no biežākajām kļūdām, sazinājāmies ar Zaigu Apsi no stādaudzētavas “Liepas” Dobelē. Stādaudzētavas speciālisti ar padomiem dalīsies arī 9. un 10. maijā izstādē “Dārzs un dzīvesstils 2026” Ķīpsalā.

Zāģēt vai stādīt?
Pavasaris skaidri parāda, kas dārzā ir pārdzīvojis ziemu un kas nē! Vieni zari plaukst sparīgi, citi palikuši melni, sausi vai nīkulīgi. Šeit ilgi nevajag domāt – jāņem rokās zāģis un bojātie zari jāizņem līdz veselam kokam vai dzīvotspējīgiem pumpuriem. Ja sala bojājumi skāruši kociņu pilnībā, tad nāksies to nomainīt.
Ja izvēlies stādīt jaunu, tad pievērs uzmanību stāda veidam. Kailsakņu stādus drīkst stādīt līdz maija vidum, tikmēr konteinera stādus – arī vasarā. Parasti konteinerstādam sakņu kamols ir apvilkts ar tīkliņu, tādēļ to labāk neatdalīt, lai nebojātu saknes. Pretējā gadījumā cerētais kuplais kociņš var arī neieaugt, un no lapām sanāks vien “tēja”. Starp citu, arī tikko iestādīts augļu kociņš ir jāapgriež. Tas palīdzēs veidot spēcīgu vainagu, nevis ļaus tam izstīdzēt. “Jāsaīsina gan vadzars jeb galotne, gan sānu zari. Sēkliņkokus stāda līdz potcelma vietai, samazināta auguma ābelēm potes vietai jābūt virs zemes, savukārt ogulājus – nedaudz dziļāk, lai tie labi cerotu un būtu ražīgāki,” norāda Zaiga.

Mēslošana – ar mēru un pareizā laikā
Konteinerstādus, kuri aug kūdras substrātā, sākumā var nemēslot, tiem pietiek ar esošajām barības vielām. Toties dārzā jau augošos kokus un krūmus līdz Jāņiem ieteicams piebarot ar slāpekli saturošu mēslojumu. Nosaukumi var atšķirties, bet ar tā saukto “pavasara mēslojumu” kļūdīties nevar. Bet, ja izvēlies citu, tad pievērs uzmanību sastāvam – slāpeklim ir jādominē. Zaiga atgādina, ka var izmantot arī pārbaudītas senču metodes, piemēram, ap stādījumiem riņķī apkārt var likt arī satrūdējušus kūtsmēslus. Svarīgi – tie nedrīkst būt svaigi un atrasties pie pašām saknēm, lai neapdedzinātu augu.
Lai mēslojums nonāktu līdz augam, nevis barotu nezāles, ap krūmiem un kokiem jāuztur tīra, izravēta zona vismaz līdz vasaras vidum. Lai būtu vieglāk to kopt, var izveidot apdobes un ap stādiem noklāt mulču, kas palīdz saglabāt mitrumu un ierobežo nezāļu augšanu.

Ar kukaiņiem pret kukaiņiem
Bet ko darīt, lai augos nemestos kukaiņi? Izrādās, ja gribi mazāk laputis, ir jāsāk ar skudrām. Laputu izdalījumi ir tīrais gardums skudrām, tāpēc tās rūpējas, lai netrūktu šī barība kokos un krūmājos. Vēl pirms laputu invāzijas pārbaudi dārza teritoriju un atbrīvojies no skudrām ar karsta ūdens vai “Bros” un citu speciālo līdzekļu palīdzību. “Ja kaitēkļi – laputis, dažādi tinēji, tripši un citi – jau ir klāt, tad jāķeras pie darba. Ierasts variants laputīm ir miglošana ar zaļajām ziepēm, taču jārēķinās, ka ar vienu reizi nepietiks, jo tās iedarbojas tikai uz pieaugušām laputīm. Tāpēc miglošana jāatkārto vismaz četras reizes,” uzsver Zaiga.

Efektīvs veids cīņai pret kaitēkļiem ir trihogrammas jeb spožlapsenītes un zeltactiņas. Trihogrammas ir jāizlaiž jau kultūraugu ziedēšanas laikā un arī vēlāk, kad kaitēkļi sāk dēt olas. Atkarībā no tā, vai spožlapsenītes ir jaunajos (kartona) vai vecajos (plastmasas) iepakojumos, atšķiras arī to lietošana. Trihogrammas plastmasas kastītē, pirms tās tiek iznestas dārzā, 20–22 grādu temperatūrā nedēļu ir “jāpaauklē” istabā un pēc tam jāpalaiž zaros sausā bezvēja laikā. Bet ar jauno iepakojumu ir pavisam vienkārši – iekar augļu kokā vai ogulājā un vari par to aizmirst.
Savukārt šī gada “Bioefekts” jaunums – zeltactiņas – ir universāli palīgi, kas ierobežo laputis, tīklērces, mīkstās bruņutis, tripšus, baltblusiņas, kolorādo vaboles un tauriņu kārtas kaitēkļus. Vienīgais nosacījums – tās jāizmanto uzreiz pēc iegādes, nevis jāglabā “katram gadījumam”.

Ar zināšanām pret slimībām
Auksta ziema bieži var radīt bojājumus – cietusi miza vai pumpuri. Tas var veicināt arī dažādu slimību izplatību, jo bojājumu vietās vieglāk iemitinās infekcijas, īpaši sēnīšu slimības. Turklāt sala novājināts augs sliktāk pretojas slimībām pavasarī. Lai saprastu, kas tieši kait augiem un kā rīkoties, ar minējumiem nepietiek. Zaiga akcentē, ka vērtīgi ir iegūt pamatzināšanas kursos, ko rīko Valsts augu aizsardzības dienests (VAADA). Tās palīdzēs ne tikai atpazīt slimības, bet arī izvēlēties pareizos risinājumus. Svarīgi atcerēties, ka efektīvākie un spēcīgākie augu aizsardzības līdzekļi nav brīvi pieejami bez attiecīgajām zināšanām.

Pret slimībām ir daudz dažādu ķīmisku preparātu, ko cilvēkiem bez šīm zināšanām un bez VAAD izniegtas apliecības (Profesionālā augu aizsardzības līdzekļu lietotāja apliecība, darbībām ar 2. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļiem) nepārdod. Ņem vērā, ka ir vērts ielūkoties VAADA mājaslapā regulāri, jo tas ir praktisks palīgs ikvienam dārzkopim – ļauj laikus uzzināt, kad aktivizējas konkrētas slimību ierosinātāju sporas, un rīkoties, vēl pirms problēma kļūst redzama.

9. un 10. maijā izstādē “Dārzs un dzīvesstils 2026” būs stādi un sēklas, dārza tehnika un instrumenti, siltumnīcas, pergolas un dārza mēbeles. Varēs ne tikai iegādāties nepieciešamo, bet arī konsultēties ar ainavu arhitektiem un citiem nozares speciālistiem. Vairāk: www.bt1.lv/darzs

Izstādi rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība “BT 1”.

Seko mums:
www.facebook.com/Darzsundzivesstils
www.instagram.com/darzs.un.dzivesstils

Darba laiks:
9. maijs 10.00–18.00
10. maijs 10.00–17.00

Biļetes:
Ieejas biļete – EUR 4,00
Ģimenes biļete (2 pieaugušie + 2 bērni no 13 līdz 18 gadiem) – EUR 8,00
Par katru nākamo bērnu pie ģimenes biļetes – EUR 1,00
Pensionāriem, personām ar invaliditāti, bērniem līdz 12 gadiem – bez maksas
Biļetes arī iepriekšpārdošanā: https://ej.uz/sw89
Bezmaksas autostāvvieta