„Zinātne” prezentēs trīs jaunas grāmatas!


Apgāds „Zinātne” izstādes apmeklētājus iepazīstinās ar trīs jaunām grāmatām: “Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme. Rakstnieks un viņa adresāti vēstulēs un komentāros”, Anšlava Eglīša “Vēstules teātriniekiem” un Aijas Jansones “Rucavnieku apģērbs cauri laikiem”.

Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme. Rakstnieks un viņa adresāti vēstulēs un komentāros
Līvijas Volkovas rakstnieka vēstuļu apkopojums, izpēte, skaidrojumi

Rūdolfs Blaumanis rakstīja garas, personiskas un atklātas vēstules, kas sniedz nepastarpināti dokumentālu iespaidu ne tikai par viņa ētiskajiem un estētiskajiem, politiskajiem un sociālajiem uzskatiem, bet arī par rakstnieka intīmajām izjūtām un pārdzīvojumiem, viņa dažkārt veltīgām ilūzijām.
Līdz šim Blaumaņa vēstules nepilnīgā apjomā publicētas Kopotu rakstu 7. un 8. sējumā
(1959-1960). Rūdolfa Blaumaņa dzīves un daiļrades pētnieces literatūrzinātnieces Līvijas Volkovas sagatavotajā rakstnieka vēstuļu pilnajā izdevumā pirmoreiz apkopotas visas pieejamās Blaumaņa 355 vēstules, kur līdzās jau iepriekš publicētajām būs vairāk nekā 10 pirmpublicējumi, kas atrasti Rakstniecības un mūzikas muzeja fondos, LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un retumu nodaļā, kā arī privātpersonu krājumos.
Līdz šim publicētās vēstules nav komentētas, 10 no tām publicētas vācu valodā bez tulkojuma latviešu valodā.
Šajā izdevumā vēstuļu teksti publicēti, saglabājot visas oriģinālos esošās R. Blaumaņa rakstības, resp., valodas īpatnības. Iepriekšējos publicējumos svītrotie paša rakstnieka necenzētie vārdi un izteikumi viscaur atjaunoti. Saskaņā ar mūsdienu valodas normām labota vienīgi interpunkcija un garumzīmes.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Anšlava Eglīša vēstules teātriniekiem
Viktora Hausmaņa sastādījums un komentāri


Habilitētais filoloģijas doktors LZA akadēmiķis Viktors Hausmanis jau ilgus gadus darbojas ar izcilā latviešu rakstnieka Anšlava Eglīša personības un daiļrades pētniecību. Eglītis bija ne tikai ievērojams, iecienīts daudzu romānu un skatītāju iemīļots lugu autors, bet viņam ļoti patika rakstīt arī vēstules, kuras bija adresētas ar teātra mākslu saistītām personām. Anšlava Eglīša vēstules ir īpaši nozīmīgas vairāku apsvērumu dēļ: vispirms – tajās rakstnieks nerunā un neraksta par personiskām ikdienas likstām, bet galveno uzmanību velta latviešu teātra darbībai trimdā, un tas apliecina, ka trimdas sākuma gados latvieši ieguldīja daudz darba un enerģijas, lai arī, dzīvojot svešumā, saglabātu un koptu latviešu kultūru un teātra mākslu. Vēstulēs skaidri atklājas Anšlava Eglīša interese par savu lugu iestudēšanas procesu, un vairākos gadījumos viņš netiešā veidā ar paskaidrojumiem un piebildēm kļūst par iestudējumu līdzveidotāju. No vēstulēm uzzinām, kā tapušas vairākas no populārajām Anšlava Eglīša lugām, kā uz skatuves nonāca “Kazanovas mētelis”, “Galma gleznotājs”, “Bezkaunīgie veči” un daudzas citas lugas. Vēstulēs Anšlavs Eglītis atklājas kā apbrīnojami daudzveidīgs izteiksmes līdzekļu meistars, bieži vien viņš ar vārdu variācijām it kā rotaļājas, tā radot savu īpatnējo izteiksmes stilu. Savukārt vēstulēs V. Hausmanim Anšlavs Eglītis atklāj svarīgus daudzus savas biogrāfijas faktus, gan darbu tapšanu, gan arī prototipu izmantošanu.
Grāmatu veido V. Hausmaņa ievads, seko nodaļas “Vēstules Osvaldam Uršteinam”, ko ievada sastādītāja stāstījums par O. Uršteinu, pēc tam ar V. Hausmaņa ievadu Laimonim Siliņam adresēto vēstuļu nodaļa un grāmatas sastādītājam adresētās daudzveidīgās vēstules. Izdevuma lappusēs doti īsi paskaidrojumi par vēstulēs minētajām personām vai notikumiem. Grāmatu noslēdz personu rādītājs, kurā īsi atzīmēti minēto personu dzīves dati.

Aija Jansone. 

Rucavnieku apģērbs cauri laikiem. 19. gs. – 20. gadsimta sākums

Balstoties uz cilvēku atmiņu par sava novada kultūras mantojumu un izpratni par tradicionālām vērtībām, pētījumā “Rucavnieku apģērbs cauri laikiem” pirmo reizi publiskots Rucavā saglabātais 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā valkātais goda un darba apģērbs, kas ir ļoti nozīmīgs sava laika sociālās, materiālās un intelektuālās kultūras liecinieks. Pētījumā, lietojot vēsturisko, salīdzināšanas, tipoloģisko, kulturoloģisko u.c. pētniecības metodes, kā arī izmantojot daudzpusīgu avotu bāzi (ekspedīciju vākumus – pierakstus, apģērbu skices, fotogrāfijas, muzeju kolekcijas un rakstītos avotus), autore Dr.hist. Aija Jansone, izsekojot rucavnieku 19. gadsimta apģērba attīstībai, mēģinājusi raksturot kultūrvēsturiskos slāņus, kurus veido priekšmetiem kopīgas pazīmes, un pašu priekšmetu grupas, kas radušās kādā noteiktā vēstures periodā, un pārstāv noteiktu attīstības līmeni. Tas palīdz precizēt pētāmās parādības hronoloģiju, sociālo un etnisko raksturu, kā arī skaidrot priekšmetu vai priekšmetu grupu stila un mākslinieciskā izteiksmes līdzekļu attīstību.
Nepretendējot uz pilnīgu 19. gadsimta Rucavas apģērba vēstures rekonstrukciju, šī izdevuma mērķis ir atspoguļot, kā cauri laikmetu griežiem rucavnieki vēl mūsdienās ar saglabāto vecmāmiņas rotāto kreklu, cimdu vai zeķu pāri, kā arī citu kādreiz valkātā apģērba daļu spēj uzturēt sava novada lokālpatriotismu un saglabāt vēsturisko atmiņu. Pētījums balstīts uz apjomīgu lietisko un rakstīto avotu daudzumu: 2005.–2015. gados Rucavā etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju laikā autores savākto materiālu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Liepājas muzeja materiāliem, Krievijas etnogrāfijas muzeja Kurzemes tērpu kolekciju, Rucavas privātkolekcijās un pie teicējiem apzināto etnogrāfisko materiālu, kā arī speciālo literatūru. Uz apzinātā materiāla bāzes, veikta materiāla analīze laikā un telpā no morfoloģiskā (apģērba komplektējums, tā sastāvdaļas) un mākslinieciski stilistiskā aspekta ( izejmateriāls, ornaments, kompozīcija, rotāšanas tehnikas un krāsa), analizēta 19. gs. beigu - 20. gs. sākuma rucavnieku apģērba darināšanas, rotāšanas un komplektēšanas attīstība, kā arī ieskicēti kultūras sakaru virzieni.
Bagātīgi ilustrētais izdevums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Universitātes finansiālu atbalstu.