Anotācijas par krievu rakstniekiem, “Latvijas Grāmatu izstādes 2017” viesiem

Iepazīstinām ar krievu rakstniekiem, kultūras darbiniekiem, kuri būs "Latvijas Grāmatu izstādes 2017" viesi.

Grigorijs Osters  – bērnu literatūras klasiķis, rakstnieks, scenārists un dramaturgs. Radījis žanru "Kaitīgie padomi", autors pirmajam krievu hipertekstuālajam romānam bērniem "Detalizēta pasaka". Viņš radījis daudzus populārus darbus bērniem, piemēram, "Bērni un Tie", "Papamammaloģija", "Pieaugušo audzināšana", "Pitona vecmāmiņa" un "Kaitīgie padomi". Grigorijs Osters ir arī scenārists multfilmām "38 papagaiļi", "Noķerts tas, kurš koda", "Kaķēns Gavs", "Pērtiķīši" un mākslas filmai "Līdz pirmajām asinīm".

Aleksandrs Adabašjans  jau vairāk nekā 40 gadus strādā kino par scenāristu, režisoru inscenētāju un aktieri. Viņa filmogrāfijā ir tādas filmas kā "Mīlas verdzene", "Nepabeigts skaņdarbs mehāniskajām klavierēm", "Radi", "Vientuļa uzņēmēja laimests", "Mado, līdz pieprasījumam", "Šerloks Holmss", "Tēvi un dēli", "Suņu paradīze" un citas.

Deniss Dragunskis – prozaiķis, žurnālists, populārs blogeris, kā arī īso stāstu, kura apjoms nepārsniedz divas lappuses vai vienas publikācijas lielumu blogā "Dzīvais žurnāls", meistars. Autors romānam "Principa lieta", krājumiem "Akmens sirds", "Logi uz pagalmu", "Atņemt un noskatīt", "Pieaugušie cilvēki", "Piecas piedošanas minūtes", "Skats no lielā tilta" un daudziem citiem.

Andrejs Gelasimovs  dzimis 1965. gadā Irkutskā. Rakstnieks, Jakutskas Universitātes Angļu filoloģijas katedras docents, kā arī scenārists. Pirmā autora grāmata "Fokss Malders ir līdzīgs cūkai" 2001. gadā iekļuva I. P. Belkina prēmijas finālistu sarakstā. Garstāstam "Slāpes" 2003. gadā tika piešķirta žurnāla "Oktobris" un Apollona Grigorjeva prēmija. Par romānu "Stepes dievi" Andrejs Gelasimovs saņēma prēmiju "Nacionālais bestsellers". Otro reizi par žurnāla "Oktobris" laureātu Andrejs Gelasimovs kļuva 2015. gadā (romāns "Aukstums"). 2010. gadā rakstniekam piešķīra Sahas Republikas (Jakutija) Atzinības zīmi "Varoņpilsonis". Krājums "Desmit stāsti par mīlestību", kurā ietilpst stāsts "Paradise Found", ko ekranizēja Sergejs Solovjovs (filma "Ke-Di"), 2016. gadā bija iekļauts prēmijas "Skaidrais lauks" nominantu sarakstā.


Maija Kučerska  – pazīstama rakstniece, filoloģe un Ekonomikas augstskolas profesore. Autore bestselleriem "Mūsdienu svēto tēvu dzīves apraksts. Lasāmviela grūtsirdībā iegrimušajiem", "Zivs norija viņu...: pārrunas par laimi", "Skumjas par aizbraukušo zīmēšanas skolotāju" un romāniem "Lietus dievs" un "Tante Motja".

Makss Freijs – Svetlanas Martinčikas pseidonīms. Prozaiķis, beletrists un publicists. Autors virknei literāru projektu, tostarp arī bestselleru ciklam, kas iekļauj "Atbalss labirinti", "Atbalss hronika" un "Atbalss sapņi" sēriju, eseju ciklu par literatūru un mākslu, populāro izziņu vārdnīcu "Mūsdienu mākslas ābece" un tematiskās literatūras antoloģijas, kas veidotas no pasaules literatūras klasiķu un mūsdienu krievu autoru darbiem ("Nepieklājību grāmata", "Izdomāto pasauļu grāmata", "Krievu tautas pasakas" u. c.). Viņš ir populārā cikla "Vecās Viļņas pasakas" autors.

Jeļena Šubina  – izdevēja un mūsdienu krievu prozas izdevniecības AST (Jeļenas Šubinas redakcija) vadītāja. Viena no galvenajām mūsdienu krievu prozaiķēm. Četru sējumu izdevuma "Jaunās Krievijas proza", kas izdots Maskavā 2003. gadā, sastādītāja. Jeļena Šubina ir sastādījusi arī kopotos rakstus "Mūsdienu krievu proza. Izlase" (franču valodā, izdota Parīzē, Fayard, 2005. gadā), kā arī kopotos rakstus "Mūsdienu krievu stāsts" (ķīniešu valodā, izdoti Pekinā, "Tautas literatūra" 2006. gadā). Sastādījusi un rakstījusi komentārus divu sējumu izdevumam "Andrejs Platonovs. Laikabiedru atmiņas. Biogrāfijas materiāli" un "Andrejs Platonovs. Radošā darba problēmas". Jeļena Šubina bijusi viena no redakcijas darbiniecēm un rakstījusi komentārus monumentālajam A. Platonova vēstuļu apkopojumam "Es nodzīvoju dzīvi. Vēstules. 1920.–1950. gads" Viņa ir prēmijas "Grāmatu tārps 2015" laureāte.

Aleksandrs Sņegirevs – mūsdienu krievu prozaiķis, dzimis 1980. gadā Maskavā. Pēc skolas beigšanas iestājās Maskavas arhitektūras institūtā (MARHI), bet tā arī neieguva arhitekta diplomu. Pametot mācības MARHI, viņš iestājās Krievijas Tautu draudzības institūtā, kur ieguva politologa specialitāti un turpināja mācības doktorantūrā. Sņegireva kā rakstnieka vārds plašākai auditorijai kļuva pazīstams 2005. gadā, kad viņš ieguva prēmiju "Debija" nominācijā "Īsā proza" par savu stāstu krājumu "Izvēles". Aleksandra Sņegireva kontā ir arī prēmijas "Vainags" (2007. gadā) un "Uzvara" (2008. gadā), kā arī Ozon.ru balva par labāko pārdoto romānu "Naftas Venēra". Šis darbs nodrošināja viņam iekļūšanu "Nacionālā bestsellera" finālā 2009. gadā. Tāpat "Naftas Venēra" bija nominēta prēmijām "Lielā grāmata" un "Krievijas Bukers". Viņa romāns "Ticība" iekļuva prēmijas "Nacionālais bestsellers" finālā un 2015. gadā ieguva "Krievijas bukera" prēmiju.

Anna Čerņakova  pabeidza S. A. Gerasimova Viskrievijas valsts kinematogrāfijas institūtu (M. M. Hucijeva meistarklase) un skatītājiem ir pazīstama ar tādām filmām kā "Miglu sezona" un "Suņu paradīze". Viņas darbi daudzos kinofestivālos saņēmuši balvas un atzinības. Filma "Kristāla atslēga vai Reiz mēs bijām" ir jauns režisores darbs bērnu un ģimenes kino žanrā.

Uļja Nova  – rakstnieces veiksme sākās pēc debijas romāna "Inka" iznākšanas. Kritiķi uzreiz izcēla spilgto jaunās autores stilu. Kopš tā laika izdotas arī citas grāmatas: "Kāpelētavas", "Ievas rekonstrukcija", "Labas un sliktas domas" un "Kā izveidot laika apstākļus". Autores grāmatas saņēmušas milzum daudz labas lasītāju atsauksmes, bet romāns "Kāpelētavas" 2011. gadā bija iekļauts prēmijas "Nacionālais bestsellers" sarakstā. Šobrīd maskaviete Uļja Nova dzīvo Rīgā, bet bieži apciemo Krievijas galvaspilsētu, lai smeltos iedvesmu. Uļja Nova mīl vērot putnus, tiem arī veltīts viņas garstāsts "Pilsētas putni". Viņa turklāt arī aizraujas ar mūsdienu mākslu, ielu mākslu un fotografēšanu.

Marija Vedeņapina – Krievijas Valsts bērnu bibliotēkas direktore. Kopš 2012. gada ir viena no Krievijas literatūras prēmijas "Krievijas Bukera" prēmija žūrijas loceklēm. Viņa ir iniciatore un organizatore Viskrievijas projektiem "Lauku bibliotēka", "Lasīšana", "Tautas mobilā bibliotekārā apkalpošana" un daudziem citiem. Marija Vedeņapina divas reizes ir izvēlēta par Starptautiskās bibliotēku asociāciju federācijas (IFLA) "Lasīšanas" sekcijas pastāvīgās komitejas locekli. Viņa ir KF Prezidenta padomes locekle krievu valodas jautājumos. Kopš 2016. gada Marija Vedeņapina ir KF Literatūras, kino izdevumu un lasīšanas atbalsta komitejas locekle. Viņa ir prezidente Kultūras, mākslas un izglītības asociācijai "Audzinām lasītāju", kas nodarbojas ar bērnu pievēršanu lasīšanai.


Edvards Radzinskis  – krievu rakstnieks, dramaturgs, scenārists, televīzijas diktors un vēsturnieks. Viņa grāmatas kļuvušas par pasaules bestselleriem un tulkotas angļu, franču, vācu, itāļu, spāņu, portugāļu, grieķu, dāņu, poļu, somu, zviedru, ebreju un citās valodās. Viņš bija Krievijas prezidenta Kultūras un mākslas padomes biedrs (2001.–2008. gads), ir žurnāla "Dramaturgs" mākslas padomes un laikraksta "Kultūra" sabiedriskās padomes loceklis, kā arī prēmijas "TEFI" daudzkārtējs laureāts un ordeņa "Par nopelniem tēvijas labā" kavalieris.