„Zinātne” prezentēs grāmatas intelektam un radošajam garam

Apgāds „Zinātne” izstādes apmeklētājiem piedāvās vairākas īpašas grāmatas: “Volfganga Amadeja Mocarta opera “Don Giovanni” 18. gadsimta komunikācijas telpā”, “Ērgļu vērtums”, “Arheoloģija un etnogrāfija XXIX”, “Ikdienas dzīve Latvijā Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941-1945”.

Deniss Hanovs. Dons Žuans atgriežas
Volfganga Amadeja Mocarta opera “Don Giovanni” 18. gadsimta komunikācijas telpā

Pirmo reizi Latvijā veikts pētījums, kas analizē 18. gs. operas kultūru, izprotot to kā Eiropas elites kultūras un komunikācijas telpu. Aristokrātiskā auditorija un 18. gs. intelektuāļi veidoja mūzikas industrijas saturu, piešķīra nozīmes, ietekmēja sižetus, lēma par operas finansējumu, glāba operas no regulārām ekonomiskām krīzēm un konstruēja savus paštēlus uz skatuves.

V.A. Mocarta opera buffa „Don Giovanni” (Dons Žuans, 1787. g., pirmizrāde Prāgā) ilustrē to, kā veidojās operas politika Austrijas impērijā, mijiedarbojoties dažādiem politiskiem un ekonomiskiem, dzimtes kultūras un globālā operas tūrisma kultūras aspektiem: operas tapšanā un uztverē iesaistījās ne tikai izcils libretists Daponte un ģeniāls austriešu komponists, bet operas recepcijai sekoja un par tās pirmizrādi Vīnē diskutēja Austrijas ķeizars Jozefs II, ministri un galma dāmas. Tādējādi 18. gs. operas nozīme radikāli atšķiras no mūsdienu opermākslas - opera 18. gs. ir būtisks politisko vēstījumu, varas konfliktu un valdnieka publiskā tēla „darbnīca”.
Monogrāfijā tiek analizēta Mocarta opera saistībā ar senu dona Žuana tradīciju Eiropas mītos, viduslaiku dzejā, renesanses un klasicisma teātrī, kā arī veidota saturiskā saikne ar Mocarta operas uztveri 19. un 20. gs. literatūrā, politikā, filozofijā. Operas iekļaušanās mūsdienu erotizētajā patēriņa vidē un izklaides kultūrā analizēta saiknē ar dona Žuana kā hiperseksuāla, maskulīna tēla raksturu mūsdienu filmu un seriālu, kā arī kultūrfestivālu norisēs.

Grāmata ir paredzēta visiem, kas vēlas tuvāk iepazīties ar 18. gs. aristokrātiskās kultūras ikdienu operas kultūrā un kas ir ieinteresēti mūzikas vēsturē un 18. gs. sabiedrības ikdienā. Operas analīze kultūrpētniecībā piedāvā iespēju humanitāro un sociālo nozaru studentiem, pētniekiem, mūzikas skolotājiem starpdisciplinārā analīzē atklāt jaunas 18. gs. kultūras iezīmes, veidot dialogu ar Eiropas sabiedrības pagātni. Grāmatas saturu papildina vērtīgas 18. gs. gravīras, zīmējumi un autora fotomateriāli. Izdevumu atbalstījuši Valsts kultūrkapitāla fonds, Gētes institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija.

Gatis Ozoliņš
Ērgļu vērtums. Novada folklora rokrakstos un publikācijās/ sēr. “Novadu folklora” Ērgļu vērtums nav grāmata par vietu vai laiku, par atmiņām vai ce¬rībām, prieku vai skumjām, šī ir grāmata par tekstiem un to autoriem. Šeit iekļautie teksti un to autori ir saistīti ne tikai ar Ērgļiem, bet arī ar daudzām citām vietām Latvijā un ārpus tās, ar citām valodām un kul¬tūrām, un ne vienmēr tos saista laiks, pat tad, ja viņi dzīvojuši vienlai¬cīgi. Šie cilvēki ir dzimuši, auguši, mācījušies, strādājuši, devušies prom un ieradušies Ērgļos – darījuši ikdienišķas lietas, tomēr kādā savas dzīves brīdī uzskatījuši par vajadzīgu kaut ko, viņuprāt, ļoti vērtīgu pierakstīt. Pierakstīšanas jēga ir kaut ko padarīt vērtīgu un mantojamu, saglabāt un sastindzināt, lai to vēl ilgi pēc tam varētu apspriest un izvērtēt. Taču grā¬mata Ērgļu vērtums nav anonīmas mutvārdu tradīcijas kolekcija; aiz katra teksta – rokraksta vai publikācijas – ir autors ar savu dzīves gājumu, rak¬sturu un vērtībām, ar saviem dzirdētajiem un pierakstītajiem tekstiem, ar savu vērtumu.
Grāmata izdota sērijā “Novadu folklora” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Arheoloģija un etnogrāfija XXIX
Sast. dr.hist. Antonija Vilcāne

Krājuma “Arheoloģija un etnogrāfija” kārtējais 29. laidiens daļēji aptver Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai veltītā Letonikas VI kongresa materiālus. Puse no krājumā iekļautajiem rakstiem sagatavoti, izvēršot kongresa sekcijā “Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums – vide, etniskie un sociālpolitiskie procesi starpdisciplinārā diskursā” nolasītos referātus arheoloģijā un etnogrāfijā. Krājumā apkopotie raksti nav tiešā veidā saistīti ar abu personību darbības un daiļrades izpēti, taču tas ir apliecinājums Raiņa paustajam aicinājumam pētīt savu pagātni un kultūras mantojumu: “Kas nezin pagātnes, nezin tagadnes..”. „Arheoloģija un etnogrāfija” 29. laidienā ietvertie zinātniskie raksti paplašina un padziļina zināšanas par procesiem Latvijas un Baltijas reģiona vēsturē un kultūrvēsturē, iepazīstina ar arheoloģisko mantojumu un tradicionālās kultūras vērtībām. Krājumā ir iekļauti 15 zinātnieku 11 aktuāli pētījumi, kuros apkopots un izvērtēts līdz šim nepublicēts arheoloģisko izrakumu materiāls, kas glabājas LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē, Latvijas un Lietuvas muzejos par maz pētītām Latvijas aizvēstures problēmām.
Krājums izdots Valsts pētījumu programmā “LETONIKA” ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Edvīns Evarts, Juris Pavlovičs.
Ikdienas dzīve Latvijā Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941-1945

Monogrāfija veltīta Latvijas historiogrāfijā pagaidām vēl jaunai tēmai – ikdienas dzīvei, apskatot vienu no sarežģītākajiem pagājušā gadsimta Latvijas vēstures periodiem – Otrā pasaules kara tā sauktos vācu laikus no 1941. gada jūnija līdz 1945. gada maijam. Nepilnos četros gados Latvijas sabiedrība piedzīvoja pārmaiņu apjomus, kas citos apstākļos aizņemtu vairākus gadu desmitus. Tradicionālo patriarhāli konservatīvo sabiedrību, kur līdz ar striktu hierarhiju noteicošā vieta bija tirgus ekonomikai, nomainīja totalitārā sadale ar materiālo labumu racionēšanu un vēl nepieredzētu sadzīves politizāciju. Šī pētījuma uzdevums ir pierādīt, ka, neskatoties uz kara laika apstākļiem, represijām un ekonomisko krīzi, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju izrādījās spējīgi saglabāt ikdienas regularitāti un ierasto dzīves ritmu. 
Šī grāmata ir par to, ko Latvijas ļaudis ēda un dzēra, kā strādāja un izklaidējās, spēja izdzīvot, par spīti virs viņu galvām plīvojušam kāškrustam.
Dr. hist. Edvīns Evarts ir Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks, daudzu rakstu par nacistiskās Vācijas okupācijas periodu autors.
Mg. hist. Juris Pavlovičs ir Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta asistents, grāmatas “Padomju Latvijas ikdiena” (2012) autors. Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds. Vairāk: www.zinatnesgramatas.lv


Kontakti:
SIA Apgāds “Zinātne”

Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Tālr.: (+371)67212797

Mājaslapa: www.zinatnesgramatas.lv